2022. gada 30. dec.
2022. gada 28. dec.
Aktuāli!
No 2023.gada 02.janvāra mainās Asūnes pagasta bibliotēkas
darba laiks:
Pirmdien 14:00 - 18:00
Otrdien 08:00 - 12:00; 12:30 - 16:30
Trešdien 08:00 - 12:00; 12:30 - 16:30
Ceturtdien 08:00 - 12:00; 12:30 - 16:30
Piektdien 08:00 - 12:00
No 2023.gada 02.janvāra līdz 2023.gada 06.janvārim bibliotēka nestrādā. Bibliotēkas vadītājai papildatvaļinājums.
2022. gada 15. dec.
2022. gada 9. dec.
2022. gada 17. nov.
Mana dzimtene - LATVIJA!
Izstāde, veltīta LR proklamēšanas
104 -jai gadadienai.
Bibliotēka Valsts svētkus sagaidot.
2022. gada 7. okt.
Toreiz - 100 gadus atpakaļ!
100 gadi atpakaļ, 1922.gada 7. un 8. oktobrī notika 1. Saeimas vēlēšanas. Tām gatavojoties, 1922.gada 9.jūnijā Satversmes sapulce pieņēma likumu "Par Saeimas vēlēšanām", kas noteica šo vēlēšanu sarīkošanas un norises kārtību.
Saeimas vēlēšanas bija ievērojamas ar to, ka tajās pirmo reizi netika veidoti vēlētāju saraksti un balsot drīkstēja katrs vēlētājs, kurš vēlēšanu iecirknī varēja uzrādīt Latvijas pilsoņa pasi. Savukārt pasē tika izdarīta atzīme par dalību vēlēšanās.
Tāpat tieši 1.Saeimas vēlēšanās vēlētājiem pirmo reizi bija iespēja grozīt kandidātu sarakstus, vēlēšanu zīmē izsvītrojot sev netīkamos kandidātus. Vienlaikus atšķirībā no mūsdienām vēlētāji drīkstēja vēlēšanu zīmē ierakstīt sev tīkamākos kandidātus no dažādiem sarakstiem.
1.Saeimas vēlēšanas raksturoja augsta vēlētāju aktivitāte - tajās piedalījās 800840 jeb 82,2% balsstiesīgo iedzīvotāju. Savus deputātu kandidātu sarakstus iesniedza 31 partija un vēlētāju grupa, no kurām vietas parlamentā ieguva 20 partijas un vēlētāju grupas. Savukārt no septiņiem kandidātu sarakstiem parlamentā ievēlēja tikai pa vienam deputātam.
2022. gada 2. sept.
Asūnes bibliotēkai - 75!
Asūnes bibliotēka savā jubilejā ir saņēmusi lieliskas dāvanas un jaukus
novēlējumus! Sēžammaiss no Dagdas bibliotēkas, izstāžu plaukts - no pašvaldības grāmatas no Krāslavas novada centrālās bibliotēkas! Paldies visiem, kas piedalījās Asūnes svētkos!
2022. gada 6. aug.
Asūnes pagasta bibliotēkai - 75!
1922.gada 11.februārī pieņemts Latvijas Kultūras fonda lēmums izveidot bibliotēku tīklu Latvijā. Pirmie dati par Asūnes bibliotēku ir atrodami www.periodika.lv 1937.gada 8.febrārī laikraksta "Latgales Vēstnesis" rakstā. 1939.gada jūlijā Asūnes lielajā ugunsgrēkā nodeg vairākas dzīvojamās mājas un arī bibliotēka. Bibliotēku atjaunoja, bet 1944.gadā, vācu karaspēkam atkāpjoties, bibliotēka, kas atradās vienā ēkā ar pagasta pārvaldi, tiek nodedzināta otrreiz. Tajā laikā par bibliotēkas vadītāju bija Frančeska Zeiza. Diemžēl nav nekādu datu par viņu. 1947.gadā Asūnes bibliotēka dibināta no jauna, par ko ir izsniegta pase.
No 1958.gada par bibliotēkas vadītāju sāk strādāt Lūcija Aišpure. L.Aišpure strādā līdz 1990.gada janvārim
Sākumā bibliotēka atrodas tautas nama ēkā, vēlāk tiek pārcelta uz "plebaniju"
2022. gada 1. aug.
Toreiz - 100 gadus atpakaļ...
Aleksandrs Greiems Bells
Skotu izcelsmes amerikāņu/kanādiešu izgudrotājs, fiziologs un fiziķis, telefona izgudrotājs.
1847.gada 4.augustā notika telefona aparāta izgudrotāja Aleksandra Greiema Bella bēres. Brīdī, kad viņu guldīja zemē, uz 1 minūti izslēdza visus ASV un Kanādas telefonu aparātus. Tie klusēja par godu izcilajam izgudrotājam.
2022. gada 29. jūn.
2022. gada 20. jūn.
Līgo, Līgo, Līgo!
Sakarā ar Līgu un Jāņu svētkiem, bibliotēka trešdien, 22.06.2022. strādā līdz 16:00.
Tiekamies 27.06.2022.
Priecīgu līgošanu!
"Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām."
Programmā "Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām." Asūnes pagasta bibliotēkas fondu ir papildinājušas attēlā redzamās grāmatas.
2022. gada 15. jūn.
Rimantam Ziedonim - 60!
Rimants Ziedonis (17.06.1962.) - rakstnieks, dzejnieks un žurnālists. Raksta dzeju, stāstus un dokumentālo prozu. Debija literatūrā - dzejas krājums "Atvēzējies glāstam" (1986.). 2013.gadā saņēmis Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" par dokumentālās prozas grāmatu "Leišmalīte", kas tapusi sadarbībā ar tēvu - Imantu Ziedoni. Sarakstījis postmodernistiskajā stilistikā ieturētu stāstu krājumu "Dzīves pieredze un ziepju burbuļi" (1992.), dokumentālu grāmatu par Austrālijas krokodilu mednieku Arvīdu Blūmentālu ''Nacionālais dēkainis: krokodilu mednieks.'' (2000., kopā ar A. Blūmentālu), grāmata par Latvijas austrumu pierobežu "Austrumu robeža" (2008.).
(pēc www.letonika. lv un www.literature.lv)
2022. gada 22. apr.
Ilzei Indrānei - 95!
Ilze Indrāne ir pedagoģe, rakstniece un dramaturģe. Tiek uzskatīta par spilgtāko romantiskā stila pārstāvi latviešu prozā kopš 20.gs. 50.gadu beigām, tāpat kā Regīna Ezera un Dagnija Zigmonte. Septiņu romānu, četru lugu, deviņu grāmatu bērniem un par bērniem autore.
I.Indrāne kļuva par vienu no nozīmīgākajām prozaiķēm padomju okupācijas laikā, viņas popularitāte un darbība turpinās arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
Visu rakstu var izlasīt :
Asūnes pagasta bibliotēkā ir iespēja izlasīt šādas grāmatas:
"Dzeguzīte gadus skaita."
"Cepure ar kastaņiem."
"Донатов топор."
Krājumā "Камушек на ладони." ir vēl divi I.Indrānes darbi tulkoti krievu valodā:
"Сестра Цикламена."un
"Пища для Велей." (Veļu maltīte.)
2022. gada 11. apr.
Kornēlijai Apšukrūmai - 85!
"Te paliek pagalms manu soļu vīts,
Un puķe, kam es sauli dāvājusi..."
Kornēlija Apšukrūma dzimusi 1937.gada 12.aprīlī, Valkas rajona Palsmanes pagasta "Dauguļos".
Absolvējusi Sikšņu pamatskolu un Smiltenes vidusskolu, uzsākusi studijas Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē. Visu savu darba mūžu aizvadījusi Virešu ciema 1.bibliotēkā.
Viņas mīlestība pret literatūru, grāmatām un dzeju bija neaprakstāma.
Kā kultūras darbiniece Kornēlija ir bijusi klāt visā sava pagasta cilvēku dzīvesgājumā - dzimšanas apliecību izsniegšanā, bērnības un pilngadības svētkos, laulību ceremonijās un citos pasākumos. Kopš 1960.gada arī vadījusi bēru ceremonijas, izvadot daudzus uz mūža mājām.
Kornēlija ir rūpīgi veikusi novadpētniecības darbu, pārzinot Virešu pagasta vēsturi un daloties savās zināšanās ar apkārtējiem.
Beidzot darba gaitas un aizejot pensijā, Kornēlija Apšukrūma pilnībā visu savu laiku veltīja dzejai. Izdotas vairāk kā 50 dzejas grāmatas.
Pilnu rakstu var izlasīt:
https://smiltenesnovads.lv/blog/class/in-memoriam-kornelija-apskruma-dzimusi-krievina/
2022. gada 31. marts
"Jokotājs ar skumjo seju."
Rakstnieks Andrejs Skailis bija klasisks humorists - ļoti nopietns un reizēm pat drūms. Kolēģi sacīja, ka Skaili var viegli atpazīt, - ar savu skābo, saviebto ģīmi viņš izskatās tā, it kā kurpnieks viņam zābakos būtu atstājis naglas. un tomēr viņš bija liels jokotājs. Latviešu literatūrā 20.gadsimta otrajā pusē - pats labākais.
(pēc www.jauns.lv)
Asūnes pagasta bibliotēkā ir šādas Andreja Skaiļa grāmatas:
"Čūsku dīdītājs un svētā", "Kumeļa prāts", "Pilnīgi liktenīgas sievietes", "Samaitātais spoks Jakobs", "Šarmantie sapņi". Un vēl daudzas grāmatas ir iespēja pasūtīt no citām bibliotēkām (SBA).
2022. gada 25. marts
"Visa pasaule teātris ..."
Starptautisko teātra dienu 1961.gadā iedibināja UNESCO Starptautiskais teātra institūts. Latvijā šī tradīcija ir mīlēta un kopta. Starptautisko teātra dienu atzīmē 27.martā.
2022. gada 18. marts
2022. gada 1. marts
Rubrika "Toreiz - 100 gadus atpakaļ!"
1922.gada 1.martā, Abrenē, dzimis latviešu dzejnieks Arvīds Skalbe. Pazīstams kļūst 1947.gadā, kad piedalās Dziesmu svētku tekstu konkursā. P.Barisona komponētais dzejolis "Dziesmai šodien liela diena", uz ilgiem gadiem kļuva par neoficiālu Dziesmu svētku himnu. Dzejai raksturīga aforistiska izteiksme, dominē pārdomu lirika. Sarakstījis dzejoļu krājumus: "Atlido dzērves" (1956.); "Sūrābele" (1959.); "Skandīne" (1970.); "Mūžam saule debesīs" (1981.); "Mans grēks ir nemirstīgs" (1997.); "Atskārsme"(2000.). LPSR Valsts prēmija (1974). Darba mūžs galvenokārt saistīts ar žurnālu "Karogs", kur viņš 1953 - 1996 bija dzejas redaktors, bet kopš 1966 - dzejas nodaļas vadītājs. Mūža pēdējos gadus (1996 - 2002) aizvadījis Maskavā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2001).
(pēc www.letonika.lv)
2022. gada 22. febr.
Aktrisei Baibai Indriksonei - 90!
1932.gada 22.februārī dzimusi teātra un kino aktrise Baiba Indriksone. Beigusi Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti. Nacionālajā teātrī strādā kopš 1952.gada.
2022. gada 18. febr.
"Mārai Zālītei - 70!"
1952.gada 18.februārī pasaulē nāca Māra Zālīte - dzejniece, dramaturģe. Dzimusi Krasnojarskas apgabalā politiski represēto ģimenē, kas 1956.gadā atgriezās Latvijā. Bērnību pavadījusi Slampes "Kalna Ķivuļos", kur arī sākusi iet skolā. Pēc astoņgadīgās skolas beigšanas devusies uz Murjāņu sporta internātskolu. Sports bijusi sava veida aizraušanās - Māra bijusi Tukuma rajona čempione daiļslidošanā, spēlējusi basketbolu rajona meiteņu izlasē, bet Murjāņos trenējusies kamaniņsportā.
Māras Zālītes romāns "Pieci pirksti" ir asprātīgi konstruēta autobiogrāfiska bērnības atmiņu grāmata, kurā autore piecdesmit piecās nodaļās tēlo atgriešanos kopā ar ģimeni mājās no Sibīrijas 20.gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā 50. - 60.gadu mijā. Par romānu "Pieci pirksti" autore ir saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu 2013.
Turpinot izglītību un Murjāņu sporta skolā sāktos pirmos literāros mēģinājumus, Māra Zālīte mācās Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē. Turpmākā dzīve un darbs tā vai citādi saistīts ar literatūru - bijusi Latvijas Rakstnieku savienības referente, jauno literātu studijas vadītāja, žurnāla "Liesma" dzejas konsultante. Izdevniecības "Karogs" un žurnāla "Karogs" galvenā redaktore, AKKA/LAA prezidente. Pirmā nopietnā publikācija 1972.gadā žurnālā "Karogs", bet pirmie dzejoļu krājumi "Vakar zaļajā zālē" un "Rīt varbūt". Dzejai bieži rakstīta mūzika, pirmā komponiste, kas izmantojusi Māras Zālītes dzeju, ir Lolita Vambute (dziesmas "Es nelūdzu tev", "Es neesmu burve", "Debesis ir kaķu saskrāpētas", u.c.).
20.gs. 80.gados M.Zālīte pievēršas dramaturģijai. Īpaša dzejnieces darbības joma ir libreti, kas tapuši ilgākā laika posmā un vainagojušies ar veiksmīgu sadarbību ar dažādiem latviešu komponistiem. Kopā ar komponistu R.Paulu - 'Meža gulbji' (teātrī 1993, grāmatā 1995), sadarbībā ar komponistu Jāni Lūsēnu tapušas operas bērniem "Putnu opera" un "Leļļu opera", rokoperas "Hotel Kristina", "Kaupēn, mans mīļais", "Indriķa Hronika", mūzikls "Neglītais pīlēns", "Sfinksa", ar Uldi Marhilēviču - "Tobāgo!" un "Priekules Ikars". Šie darbi oponē plaši izplatītajam viedoklim par rokoperu kā vieglu, izklaidējošu žanru.
1988.gada 23.augustā pirmo reizi atskanēja skatītāju ovācijas Zigmara Liepiņa rokoperai "Lāčplēsis", kas vēlāk kļuva par mūsu nācijas atdzimšanas un Atmodas simbolu. Nav nekādu šaubu, ka rokopera tapa tieši īstajā laikā un uz Atmodas notikumu fona guva īpašu skanējumu, turklāt tā bija arī Moltova - Ribentropa pakta parakstīšanas gadadiena, kad pie Brīvības pieminekļa cilvēki pulcējās protesta mītiņā. Uzvedumam bija milzīgi panākumi, cilvēki brauca uz izrādēm no visas Latvijas.
(pēc letonika.lv datiem)
Rubrika "Toreiz - 100 gadus atpakaļ!"
100 gadus atpakaļ, šajā dienā ir dzimusi teātra un kino zinātniece Valentīna Freimane. Bērnībā dzīvojusi Rīgā, Parīzē, Berlīnē, pēc 1935.gada - Rīgā (2015 - 2018 - dzīvojusi Berlīnē). Absolvējusi Latvijas Universitātes Vēstures fakultāti, studējusi neklātienes aspirantūrā Maskavā, Valsts Teātra mākslas institūtā. LPSR ZA Valodas un literatūras institūta zinātniskā līdzstrādniece. LVK Teātra fakultātes pedagoģe, nodibinājusi un vadījusi Latvijas Teātra biedrības un Kinematogrāfistu savienības kinolektoriju. Piedalījusies kinoforuma Arsenāls dibināšanā un darbībā. Lasījusi lekcijas aktiermākslas vēsturē Berlīnes Brīvās universitātes Teātra zinātnes institūtā un kursos Aktieris uz skatuves un kameras priekšā. Pētījusi teātra un kino jautājumus. Sarakstījusi grāmatas "Personības un parādības" (1986), "Latviešu padomju teātra vēsture" (1 -2, 1973 - 1974, līdzautore), atmiņu grāmatu "Ardievu, Atlantīda!" (2010; Literatūras gada balvas speciālā balva; tulkota vāciski, krieviski). 2014. LNO iestudēta pēc grāmatas "Ardievas, Atlantīda" motīviem sarakstīto A.Maskata operu "Valentīna", bet 2015. Latvijas prezidantūras ES Padomē kultūras programmā izrādīja Berlīnē. Gan grāmata, gan opera guva lielus panākumus.
(pēc letonika.lv datiem)
2022. gada 8. febr.
2022. gada 2. febr.
Rubrika "Toreiz - pirms 100 gadiem!"
1882.gada 2.februārī dzimis īru rakstnieks Džeimss Džoiss. 100 gadus atpakaļ tika izdots viņa romāns "Uliss", kurā darbojas ebreju izcelsmes reklāmas aģents Leopolds Blūms.
"Uliss uzrakstīts izteikti modernistiskā stilā, Džoisam intensīvi lietojot apziņas plūsmas tehniku. Romāna darbība - uz 20.gadsimta sākumu pārnests Homēra "Odisejas" sižets - risinās vienā dienā (1904.gada 16.jūnijā); ebrejs Leopolds Blūms pārstāv Odiseju, viņa sieva Mollija Blūma - Pēnelopi, Stīvens Dedals - Odiseja dēlu Tēlemahu.
Romāns sastāv no 18 nodaļām (katra aptver aptuveni vienu dienas stundu, sākot no aptuveni 8 līdz 2 no rīta nākamajā rītā), un katra nodaļa uzrakstīta citā stilā. Katra nodaļa attiecas uz noteiktu epizodi Homēra "Odisejā".
Izdot "Ulisu" atsevišķā grāmatā bija ļoti grūti. Galu galā romānu 1922.gadā izdeva Silvija Bīča un viņas dibinātais un vadītais grāmatu veikals un bibliotēka Shakespeare and Company Parīzē. Romāns tika aizliegts gan ASV, gan Lielbritānijā.
Latviešu valodā "Ulisa" 4.nodaļa un daļa no 5. nodaļas publicēta publicēta žurnālā "Daugava", 1930.gada 8.numurā Veronikas Kļavas tulkojumā. Visu romānu tulkojis Dzintars Sodums, pirmo reizi tas izdots 1960,gadā Zviedrijā, Vesterosā, izdevniecība "Ziemeļblāzma" Sodums ar pārtraukumiem strādāja pie tulkojuma līdz mūža beigām. Otrais izdevums publicēts Rīgā, apgādā "Liesma" 1993.gadā, trešais - Rīgā, apgādā "Liepnieks un Rītups" 2012. gadā. 2020.gada 16.jūnijā Rīgā notikusi konference "Bloomsday Latvia 2020" ar centrālo tēmu - diskusiju par jauna tulkojuma nepieciešamību.
(pēc interneta datiem)
Visu gadu naudu krāju,
Svecainīti gaidīdama,
Nu atnāca Svecainīte,
Nu naudiņa jātērē.
Sveču dienā nav brīvu matus sukāt, kāpostus vārīt nedz adatas cilāt, tad mati stāvot kā sveces, kāposti neaugot un nabadzība kā adatas durot.
(No "Latviešu tautas ticējumi"/ 4.sēj.
sakrājis un sakārtojis Prof. P.Šmits; 1941.g.)
2022. gada 17. janv.
Laimai Kotai - 60!
1962.gada 20.janvārī, Rēzeknē dzimusi rakstniece Laima Muktupāvela (n0 2011.gada pieņēmusi vīra uzvārdu - Kota). Strādājusi dažādus darbus, bijusi sanitāre, modele, arhivāre, sēņu šķirotāja Īrijā.
Kopš 1993.gada publicē stāstus. popularitāti ieguvusi ar savu pirmo romānu "Šampinjonu derība". Sarakstījusi arī romānus "Cilpa", "Mierielas vilkme", "Mīla. Benjamiņa", "Istaba", biogrāfisku grāmatu ''BrāliBrāli. Balsuburvji brāļi Kokari''. 90. gados pārcēlusies uz laukiem un nodarbojusies ar lauksaimniecību. Saņēmusi Literatūras gada balvu (2002) un godalgu īslugu konkursā "Klucis" (2002). 2011. gadā apprecējusies ar turku dzejnieku Ahmetu Kotu un pārcēlusies uz Turciju. Par saviem iespaidiem sarakstījusi grāmatu "Mana turku kafija". Sarakstījusi grāmatu bērniem "Matilde un Terēze jeb kā būt Te, Tur un Citur" (2013).
(Pēc www.letonika.lv )
2022. gada 5. janv.
Svinam! 3td e-GRĀMATU bibliotēkas 3 gadu jubileja!
Šonedēļ svinam 3td e-GRĀMATU bibliotēkas www.3td.lv 3 gadu jubileju - šajā laikā tā izaugusi par nozīmīgu resursu Latvijas kultūrtelpā ar vairāk nekā 500 e-grāmatu krājumu latviešu valodā, 5 izdevniecībām un gandrīz 16000 lasītāju.
7.janvārī plkst. 14:00 - 3td e-GRĀMATU bibliotēkas dzimšanas dienā klausāmies sarunas ar 3td populārāko autori Zani Zustu, ar 3td lasītājiem, 3td vēstnesi Olgu Kronbergu no Valmieras bibliotēkas, kā arī 3td projekta komandas pārstāvjiem no Kultūras informācijas sistēmu centra, IT uzņēmuma "Tieto Evry in Latvia", kā arī apgāda "Zvaigzne ABC"!
Saite, kur varēs noklausīties Latvijas Republikas kultūras ministra Naura Puntuļa apsveikuma uzrunu 3td e-GRĀMATU bibliotēkas 3 gadu jubilejā | Facebook
Saite, kur varēs noklausīties Latvijas Republikas kultūras ministra Naura Puntuļa apsveikuma uzrunu 3td e-GRĀMATU bibliotēkas 3 gadu jubilejā:
https://www.facebook.com/events/362697855663474?ref=newsfeed
2022. gada 4. janv.
Rubrika "Toreiz - pirms 100 gadiem..."
1922.gada 4.janvārī, Ropažu pagasta "Zālītēs", dzimis rakstnieks, literatūrzinātnieks Jānis Kalniņš.
2022. gada 3. janv.
Projekts "Vērtīgu grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām".
2021.gada nogalē notika projekts "Vērtīgu grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām". Asūnes pagasta bibliotēka šī projekta ietvaros saņēma 42 grāmatas gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Abonēt:
Ziņas (Atom)