1952.gada 18.februārī pasaulē nāca Māra Zālīte - dzejniece, dramaturģe. Dzimusi Krasnojarskas apgabalā politiski represēto ģimenē, kas 1956.gadā atgriezās Latvijā. Bērnību pavadījusi Slampes "Kalna Ķivuļos", kur arī sākusi iet skolā. Pēc astoņgadīgās skolas beigšanas devusies uz Murjāņu sporta internātskolu. Sports bijusi sava veida aizraušanās - Māra bijusi Tukuma rajona čempione daiļslidošanā, spēlējusi basketbolu rajona meiteņu izlasē, bet Murjāņos trenējusies kamaniņsportā.
Māras Zālītes romāns "Pieci pirksti" ir asprātīgi konstruēta autobiogrāfiska bērnības atmiņu grāmata, kurā autore piecdesmit piecās nodaļās tēlo atgriešanos kopā ar ģimeni mājās no Sibīrijas 20.gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā 50. - 60.gadu mijā. Par romānu "Pieci pirksti" autore ir saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu 2013.
Turpinot izglītību un Murjāņu sporta skolā sāktos pirmos literāros mēģinājumus, Māra Zālīte mācās Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē. Turpmākā dzīve un darbs tā vai citādi saistīts ar literatūru - bijusi Latvijas Rakstnieku savienības referente, jauno literātu studijas vadītāja, žurnāla "Liesma" dzejas konsultante. Izdevniecības "Karogs" un žurnāla "Karogs" galvenā redaktore, AKKA/LAA prezidente. Pirmā nopietnā publikācija 1972.gadā žurnālā "Karogs", bet pirmie dzejoļu krājumi "Vakar zaļajā zālē" un "Rīt varbūt". Dzejai bieži rakstīta mūzika, pirmā komponiste, kas izmantojusi Māras Zālītes dzeju, ir Lolita Vambute (dziesmas "Es nelūdzu tev", "Es neesmu burve", "Debesis ir kaķu saskrāpētas", u.c.).
20.gs. 80.gados M.Zālīte pievēršas dramaturģijai. Īpaša dzejnieces darbības joma ir libreti, kas tapuši ilgākā laika posmā un vainagojušies ar veiksmīgu sadarbību ar dažādiem latviešu komponistiem. Kopā ar komponistu R.Paulu - 'Meža gulbji' (teātrī 1993, grāmatā 1995), sadarbībā ar komponistu Jāni Lūsēnu tapušas operas bērniem "Putnu opera" un "Leļļu opera", rokoperas "Hotel Kristina", "Kaupēn, mans mīļais", "Indriķa Hronika", mūzikls "Neglītais pīlēns", "Sfinksa", ar Uldi Marhilēviču - "Tobāgo!" un "Priekules Ikars". Šie darbi oponē plaši izplatītajam viedoklim par rokoperu kā vieglu, izklaidējošu žanru.
1988.gada 23.augustā pirmo reizi atskanēja skatītāju ovācijas Zigmara Liepiņa rokoperai "Lāčplēsis", kas vēlāk kļuva par mūsu nācijas atdzimšanas un Atmodas simbolu. Nav nekādu šaubu, ka rokopera tapa tieši īstajā laikā un uz Atmodas notikumu fona guva īpašu skanējumu, turklāt tā bija arī Moltova - Ribentropa pakta parakstīšanas gadadiena, kad pie Brīvības pieminekļa cilvēki pulcējās protesta mītiņā. Uzvedumam bija milzīgi panākumi, cilvēki brauca uz izrādēm no visas Latvijas.
(pēc letonika.lv datiem)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru