Mūžam lai zied un zaļo Latvijas āres!
Arājs, lai ar, un pļāvējs lai ievāc pļauju,
Apcirkņus pilnus lai pieber zeltainiem graudiem,
Miers un atpūta visiem! visiem!
Mūžam lai dzīvo Latvijas dēli un meitas,
Dzimuši senatnē, paša pērkona cilts,
Laimes šūpulī šūpoti, auguši lieli un stipri,
Oša laivā tie atbrauca šurp uz Latvi,
Sviedros tiem samirka krekli, asarās auti,
Baltus tos mazgāja Daugavas zilā straume.
Mūžam lai Latvija dzīvo un mirdama nemirst
Zālei līdz, kas trīskārt nopļauta atzeļ,
Nocirstos kokus lai mīļā saulīte apspīd!
Kupls un sulots no jauna lai biezoknis saaug,
Saules spozmē saknes aug pāri vētrām.
Dvēseles saknes aug pāri par pagātnes sāpēm -
Mūžam Latvija dzīvos un mirdama nemirs!
(Aspazija)