1932.gada 22.februārī dzimusi teātra un kino aktrise Baiba Indriksone. Beigusi Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti. Nacionālajā teātrī strādā kopš 1952.gada.
2022. gada 22. febr.
2022. gada 18. febr.
"Mārai Zālītei - 70!"
1952.gada 18.februārī pasaulē nāca Māra Zālīte - dzejniece, dramaturģe. Dzimusi Krasnojarskas apgabalā politiski represēto ģimenē, kas 1956.gadā atgriezās Latvijā. Bērnību pavadījusi Slampes "Kalna Ķivuļos", kur arī sākusi iet skolā. Pēc astoņgadīgās skolas beigšanas devusies uz Murjāņu sporta internātskolu. Sports bijusi sava veida aizraušanās - Māra bijusi Tukuma rajona čempione daiļslidošanā, spēlējusi basketbolu rajona meiteņu izlasē, bet Murjāņos trenējusies kamaniņsportā.
Māras Zālītes romāns "Pieci pirksti" ir asprātīgi konstruēta autobiogrāfiska bērnības atmiņu grāmata, kurā autore piecdesmit piecās nodaļās tēlo atgriešanos kopā ar ģimeni mājās no Sibīrijas 20.gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā 50. - 60.gadu mijā. Par romānu "Pieci pirksti" autore ir saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu 2013.
Turpinot izglītību un Murjāņu sporta skolā sāktos pirmos literāros mēģinājumus, Māra Zālīte mācās Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē. Turpmākā dzīve un darbs tā vai citādi saistīts ar literatūru - bijusi Latvijas Rakstnieku savienības referente, jauno literātu studijas vadītāja, žurnāla "Liesma" dzejas konsultante. Izdevniecības "Karogs" un žurnāla "Karogs" galvenā redaktore, AKKA/LAA prezidente. Pirmā nopietnā publikācija 1972.gadā žurnālā "Karogs", bet pirmie dzejoļu krājumi "Vakar zaļajā zālē" un "Rīt varbūt". Dzejai bieži rakstīta mūzika, pirmā komponiste, kas izmantojusi Māras Zālītes dzeju, ir Lolita Vambute (dziesmas "Es nelūdzu tev", "Es neesmu burve", "Debesis ir kaķu saskrāpētas", u.c.).
20.gs. 80.gados M.Zālīte pievēršas dramaturģijai. Īpaša dzejnieces darbības joma ir libreti, kas tapuši ilgākā laika posmā un vainagojušies ar veiksmīgu sadarbību ar dažādiem latviešu komponistiem. Kopā ar komponistu R.Paulu - 'Meža gulbji' (teātrī 1993, grāmatā 1995), sadarbībā ar komponistu Jāni Lūsēnu tapušas operas bērniem "Putnu opera" un "Leļļu opera", rokoperas "Hotel Kristina", "Kaupēn, mans mīļais", "Indriķa Hronika", mūzikls "Neglītais pīlēns", "Sfinksa", ar Uldi Marhilēviču - "Tobāgo!" un "Priekules Ikars". Šie darbi oponē plaši izplatītajam viedoklim par rokoperu kā vieglu, izklaidējošu žanru.
1988.gada 23.augustā pirmo reizi atskanēja skatītāju ovācijas Zigmara Liepiņa rokoperai "Lāčplēsis", kas vēlāk kļuva par mūsu nācijas atdzimšanas un Atmodas simbolu. Nav nekādu šaubu, ka rokopera tapa tieši īstajā laikā un uz Atmodas notikumu fona guva īpašu skanējumu, turklāt tā bija arī Moltova - Ribentropa pakta parakstīšanas gadadiena, kad pie Brīvības pieminekļa cilvēki pulcējās protesta mītiņā. Uzvedumam bija milzīgi panākumi, cilvēki brauca uz izrādēm no visas Latvijas.
(pēc letonika.lv datiem)
Rubrika "Toreiz - 100 gadus atpakaļ!"
100 gadus atpakaļ, šajā dienā ir dzimusi teātra un kino zinātniece Valentīna Freimane. Bērnībā dzīvojusi Rīgā, Parīzē, Berlīnē, pēc 1935.gada - Rīgā (2015 - 2018 - dzīvojusi Berlīnē). Absolvējusi Latvijas Universitātes Vēstures fakultāti, studējusi neklātienes aspirantūrā Maskavā, Valsts Teātra mākslas institūtā. LPSR ZA Valodas un literatūras institūta zinātniskā līdzstrādniece. LVK Teātra fakultātes pedagoģe, nodibinājusi un vadījusi Latvijas Teātra biedrības un Kinematogrāfistu savienības kinolektoriju. Piedalījusies kinoforuma Arsenāls dibināšanā un darbībā. Lasījusi lekcijas aktiermākslas vēsturē Berlīnes Brīvās universitātes Teātra zinātnes institūtā un kursos Aktieris uz skatuves un kameras priekšā. Pētījusi teātra un kino jautājumus. Sarakstījusi grāmatas "Personības un parādības" (1986), "Latviešu padomju teātra vēsture" (1 -2, 1973 - 1974, līdzautore), atmiņu grāmatu "Ardievu, Atlantīda!" (2010; Literatūras gada balvas speciālā balva; tulkota vāciski, krieviski). 2014. LNO iestudēta pēc grāmatas "Ardievas, Atlantīda" motīviem sarakstīto A.Maskata operu "Valentīna", bet 2015. Latvijas prezidantūras ES Padomē kultūras programmā izrādīja Berlīnē. Gan grāmata, gan opera guva lielus panākumus.
(pēc letonika.lv datiem)
2022. gada 8. febr.
2022. gada 2. febr.
Rubrika "Toreiz - pirms 100 gadiem!"
1882.gada 2.februārī dzimis īru rakstnieks Džeimss Džoiss. 100 gadus atpakaļ tika izdots viņa romāns "Uliss", kurā darbojas ebreju izcelsmes reklāmas aģents Leopolds Blūms.
"Uliss uzrakstīts izteikti modernistiskā stilā, Džoisam intensīvi lietojot apziņas plūsmas tehniku. Romāna darbība - uz 20.gadsimta sākumu pārnests Homēra "Odisejas" sižets - risinās vienā dienā (1904.gada 16.jūnijā); ebrejs Leopolds Blūms pārstāv Odiseju, viņa sieva Mollija Blūma - Pēnelopi, Stīvens Dedals - Odiseja dēlu Tēlemahu.
Romāns sastāv no 18 nodaļām (katra aptver aptuveni vienu dienas stundu, sākot no aptuveni 8 līdz 2 no rīta nākamajā rītā), un katra nodaļa uzrakstīta citā stilā. Katra nodaļa attiecas uz noteiktu epizodi Homēra "Odisejā".
Izdot "Ulisu" atsevišķā grāmatā bija ļoti grūti. Galu galā romānu 1922.gadā izdeva Silvija Bīča un viņas dibinātais un vadītais grāmatu veikals un bibliotēka Shakespeare and Company Parīzē. Romāns tika aizliegts gan ASV, gan Lielbritānijā.
Latviešu valodā "Ulisa" 4.nodaļa un daļa no 5. nodaļas publicēta publicēta žurnālā "Daugava", 1930.gada 8.numurā Veronikas Kļavas tulkojumā. Visu romānu tulkojis Dzintars Sodums, pirmo reizi tas izdots 1960,gadā Zviedrijā, Vesterosā, izdevniecība "Ziemeļblāzma" Sodums ar pārtraukumiem strādāja pie tulkojuma līdz mūža beigām. Otrais izdevums publicēts Rīgā, apgādā "Liesma" 1993.gadā, trešais - Rīgā, apgādā "Liepnieks un Rītups" 2012. gadā. 2020.gada 16.jūnijā Rīgā notikusi konference "Bloomsday Latvia 2020" ar centrālo tēmu - diskusiju par jauna tulkojuma nepieciešamību.
(pēc interneta datiem)
Visu gadu naudu krāju,
Svecainīti gaidīdama,
Nu atnāca Svecainīte,
Nu naudiņa jātērē.
Sveču dienā nav brīvu matus sukāt, kāpostus vārīt nedz adatas cilāt, tad mati stāvot kā sveces, kāposti neaugot un nabadzība kā adatas durot.
(No "Latviešu tautas ticējumi"/ 4.sēj.
sakrājis un sakārtojis Prof. P.Šmits; 1941.g.)
Abonēt:
Ziņas (Atom)